Atpakaļ uz norisēm

2026. gada 29.–30. oktobris · Konference

Cilvēki un kopienas I: Arheoloģija un aizvēsture

Datums
2026. gada 29.–30. oktobris
Vieta
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Rīgas pils, Pils laukums 3, Rīga
Rīko
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs sadarbībā ar “Latvijas sākotni”
Darba valoda
angļu

2026. gada 29.–30. oktobrī Latvijas Nacionālais vēstures muzejs sadarbībā ar Latvijas Universitātes Pārnozaru pētniecības inkubatoru “Latvijas sākotne” Rīgas pilī rīko starptautisku konferenci “Cilvēki un kopienas I: Arheoloģija un aizvēsture”. Tā aizsāk starptautisku konferenču ciklu, kas tematiski veltīts kopienai kā noturīgam un reizē mainīgam fenomenam vēstures ritējumā. Uzmanības centrā ir dažādo vēsturisko kopienu pieredze, to veidošanas stratēģijas, identitātes formas un atstātie nospiedumi Latvijā un Baltijas jūras reģionā.

Konferencē piedalās 25 pētnieki no astoņām Eiropas valstīm, apvienojot arheoloģijas, vēstures, valodniecības, ģenētikas un citu zinātņu atziņas, lai aplūkotu cilvēku kopienu veidošanos, attīstību un pārmaiņas aizvēsturē.

Kopienas aizvēsturē

Skatījums uz kopienām aizvēsturē ir īpaši sarežģīta tēma. To nosaka avotu specifika un nepieciešamība vienotā veselumā skatīt dažādu zinātņu jomu atziņas. Nemainīgi aktuāla ir diskusija par to, ko materiālās kultūras izpēte ļauj spriest par sociālām un identitātes tēmām, un pastāv būtiski atšķirīgi spriedumi par sociālajām, militārajām un politiskajām struktūrām Baltijas jūras telpā pirms krusta karu sākuma. Vienlaikus spriedumus par radniecības, etniskuma un migrāciju jautājumiem arvien vairāk ļauj precizēt ar dabaszinātņu metodēm iegūtie izpētes rezultāti. Jautājumiem par kopienām un sociālajām struktūrām ir nozīme arī ārpus zinātnes, jo priekšstati par etniskajām grupām un valstiskumu ir nozīmīgi nacionālās un vēsturisko zemju identitātes elementi.

Konferences tēmu loki

  • arheoloģiskās liecības un kultūras un sociālo jautājumu interpretācija;
  • etniskums, varas un sociālās hierarhijas – to mijiedarbība un līdzāspastāvēšana;
  • pētījumi ar dabaszinātņu metodēm un kultūru, radniecības, migrācijas jautājumi: iespējas, ierobežojumi, jauni secinājumi;
  • agrīnais valstiskums, sabiedrības sociālās struktūras – rakstīto avotu un materiālās kultūras liecību interpretācijas iespējas;
  • valodniecība, arheoloģija un DNS etniskās vēstures un migrāciju tēmu risināšanā;
  • materiālā kultūra kā kopienu identitātes zīmes;
  • specializētās un profesionālās amatu kopienas (piemēram, tirgotāji, amatnieki, karadraudze) un to liecības arheoloģiskajā materiālā.

Konferenču cikls “Cilvēki un kopienas”

No 2026. līdz 2029. gadam iecerētas četras konferences, kas veltītas dažādiem vēstures posmiem: arheoloģijai un aizvēsturei; viduslaikiem un agrajiem jaunajiem laikiem (13.–18. gs.); modernizācijas un Latvijas valsts tapšanas laikam (19. gs.–1939); okupāciju un neatkarības atjaunošanas laikam (1940–mūsdienas). Konferences apvieno līdzīgs skatpunkts, bet katra no tām fokusēta uz attiecīgā laikposma pētniecībā aktuālo. Konferenču ciklu iedvesmojusi Latvijas Nacionālā vēstures muzeja jaunā ekspozīcija “Straumējot laiku”.

Sīkāka informācija: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, info@lnvm.gov.lv, un “Latvijas sākotne”, liv@lu.lv.